Georg Trampedach

1831 - 1918

Johans Georgs Ernsts Trampedahs [..] nebija dzimis cēsnieks. Viņa dzīves ceļš bija sācies Kurzemes pusē. Pirmās skolas gaitas aizveda uz Kuldīgu, bet 1848. gadā viņš beidza Jelgavas Valsts ģimnāziju. Jādomā, ka jau diezgan laikus bija padomāts par jaunā cilvēka nākotnes plāniem, kaut šobrīd vairs nepateikt, cik liela bija radu, draugu un paziņu ietekme, cik plaša jaunekļa izvēle. Tā tomēr izrādījās veiksmīga. Pēc skolas beigšanas vakardienas abiturients sāka apgūt aptieķnieka profesiju – vispirms (1849.–1852. g.) Daugavpilī, pēc tam (1853.–1856. g.) Ņižņijnovgorodā. Pēc gadu ilga izglītošanās brauciena uz ārzemēm sekoja stažēšanās kādā Krievijas galvaspilsētas sv. Pēterpils aptiekā (1858.–1860. g.). Darbs Krievijā deva labas krievu valodas zināšanas, kas vēlāk ļoti noderēja G. Trampedaha politiskajā dzīvē.
Profesionālā izglītošanās bija uzskatāma par pabeigtu un jaunais aptiekārs devās uz Cēsīm, kur 1861. gadā uzņēmās aptiekas vadību. Arī šoreiz izvēle bija pareiza. Tolaik Cēsīs bija tikai viena aptieka, un tāda tā palika vēl 50 gadus! Bezkonkurences apstākļi radīja labvēlīgu augsni darbībai, un jaunais aptiekārs diezgan drīz iedzīvojās naudā un mantā. Acīmredzot jaunā aptiekāra stāvoklis jau pašā sākumā rādījās visai drošs, un šajā pašā 1861. gadā G. Trampedahs stājās likumīgā laulībā ar Rīgas Lielās ģildes eltermaņa Lemkes meitu Šarloti Elizabeti.
Dažus gadus vēlāk sākās viņa vietējā mēroga politiķa karjera. 1864. gada 8. aprīlī viņš kļuva par Cēsu pilsētas rātskungu. Divus gadus, līdz 1866. gadam, viņš bija šajā amatā, bet 1866. gada 27. maijā sekoja kāpiens visaugstākajā Cēsu pilsētā pieejamā postenī. 35 gadu vecumā Georgs Ernsts Trampedahs kļuva par Cēsu pilsētas birģermeistaru. Liktenim labpatikās lemt, ka arī par pēdējo, jo pēc Krievijas Pilsētu nolikuma ieviešanas šis amats sākumā zaudēja savu nozīmi, bet tad vispār izzuda.
Šīs izmaiņas netraucēja G. Trampedaham vēl ilgi vadīt Cēsu pilsētas dzīvi. Pirmā – 1878. gada janvārī sanākusī – jaunievēlētā Cēsu dome vienbalsīgi ievēlēja G. Trampedahu par pilsētas galvu. Ļoti palīdzēja krievu valodas zināšanas, jo atrašanās pilsētas galvas amatā sakrita ar pārkrievošanas laiku Krievijas impērijas nomalēs. G. Trampedahs spēja saglabāt savu amatu ļoti ilgi – 27 gadus, bet kopumā, kā viegli sarēķināt, viņš faktiski bija pilsētas vadošā persona gandrīz 40 gadus!
Pilsētas galvas karjera attīstījās veiksmīgi, bez īpašiem satricinājumiem. Ar laiku nāca “činas” un apbalvojumi. Pirmo “činu” viņš saņēma 1871. gada 29. februārī, tā tiekot pieskaitīts Krievijas impērijas ierēdniecībai. 1887. gada 20. jūnijā viņu apbalvoja ar Sv. Annas III pakāpes ordeni, bet 1898. gadā Georgs Trampedahs sasniedza savas ierēdņa karjeras virsotni, kļūdams par valsts padomnieku.
Interesanti, ka G. Trampedahs palika pilsētas galvas amatā arī pēc 1897. gada, kad vairākums domnieku vietu nonāca latviešu izcelsmes deputātu rokās. Cēloņi varēja būt dažādi. Pilnīgi iespējams, ka G. Trampedaham piemita prasme uzturēt normālas attiecības ar dažādu aprindu cilvēkiem, tāpēc latviešu domnieki, par spīti savam skaitliskajam vairākumam, nolēma viņu saglabāt pilsētas galvas amatā. Savu lomu varēja spēlēt arī rutīnas jautājums – domniekiem nebija šaubu par to, ka G. Trampedaha milzīgā pieredze un guberņas birokrātisko alu, taku un strupceļu labā pārzināšana var dot labumu Cēsu pilsētai. Bez tam, kā jau iepriekš minēts, Cēsu latviešu “rezervistu soliņš” vadošo pilsētas amatu ieņemšanai sākotnēji bija tukšs. No citas puses – nav izslēgta iespēja, ka dome saņēma vairāk vai mazāk oficiālus mājienus no gubernatora kancelejas par vēlamību saglabāt G. Trampedahu pilsētas galvas postenī, un arī tas varētu būt par iemeslu, kas viņam radīja iespēju palikt amatā vēl divus termiņus – līdz pat 1905. gada beigām. Tad arī beidzās G. Trampedaha karjera, jo viņu Cēsu domē vairs neievēlēja.

Vasmanis D. Cēsis gadsimtu mijā (1877.–1914.), 2018, 46.–48. lpp.

Sieva

Bērns/i