18. gs. 70. gados izveidotā Cēsu pilsētas kapsēta (t. s. Vācu kapi) ir viena no trim slēgtajām vēsturiskajām kapsētām Cēsīs. Padomju okupācijas laikā kapsēta pamesta novārtā un piedzīvojusi plašus postījumus. 2023. gadā noslēgusies kapsētā saglabājušos pieminekļu inventarizācija. Tās rezultāti apkopoti šajā tīmekļvietnē.
Divu gadsimtu garumā kapsētā apglabāti Cēsu Sv. Jāņa ev. lut. pilsētas draudzei, Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo draudzei un Cēsu ebreju un romu kopienām piederīgie cēsnieki. Precīzs kapsētā apbedīto skaits nav zināms, taču, inventarizējot līdz mūsdienām saglabājušos pieminekļus, izdevies identificēt ~650 personu vārdu. Informāciju par tiem meklē sadaļā “Apbedītie”!
Līdz mūsdienām kapsētā saglabājušās kultūrvēsturiski vērtīgas 18. gs. beigu–19. gs. pirmās puses kapu plāksnes, 19. gs. čuguna un akmens krusti, obeliski, kolonnas un citi pieminekļi. 20. gs. otrajā pusē liela daļa pieminekļu ir apgāzti un salauzti; nozagti vairāki desmiti marmora un čuguna krustu un gandrīz visas kapavietu norobežojumu ķēdes. Sadaļās “Pieminekļi” un “Iežogojumi” atradīsi informāciju par memoriālās kultūras objektiem kapsētā.
1772
Krievijas Impērijas Senāts izdod rīkojumu, kas visā valstī aizliedza mirušos turpmāk apbedīt pilsētu baznīcās un pie tām ierīkotajās kapsētās. Ievērojot jaunos noteikumus, 1773. gadā Cēsīs ārpus pilsētas teritorijas tika izveidotas divas jaunas kapsētas: Lenču ceļa malā – lauku draudzes kapsēta jeb t. s. Lejas kapi, Rīgas ceļa malā – pilsētas draudzes kapsēta.
1785
Cēsu pilsētas kapsētā apglabāts rātskungs un tirgotājs Johans Frīdrihs Hūns (Huhn). No kaļķakmens izgatavotā kapa plāksne ir senākais piemineklis, kas saglabājies Cēsu pilsētas kapsētā.
1868
Ikvienam ebreju tautības pārstāvim atļauj ieceļot un apmesties uz dzīvi Cēsīs. Ebreju kopiena Cēsīs strauji aug – 19. gs. beigās pilsētā dzīvo jau 368 ebreji. Cēsu pilsētas kapsētas ebreju nodalījumā senākie akmens pieminekļi datējami ar 19. gs. 70. gadiem.
1869
Iesvētīta Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo draudzes kapsēta. No ķieģeļiem mūrēto un ar kupolveida jumtu pārsegto kapliču Cēsu būvuzņēmējs Vilhelms Hope (Hoppe) cēlis 19. gs. 80. gados.
1876
Kapsētas luterāņu nodalījumu uzsāk paplašināt rietumu virzienā. Otrā pasaules kara priekšvakarā šī kapsētas daļa sasniedza esošās robežas un aizņēma apm. 1,3 ha lielu platību.
1907
Uz Cēsīm pārceļas akmeņkalis un uzņēmējs Augusts Sproģis, kurš Rīgas ielā 52 (netālu no Cēsu pilsētas kapsētas) izveido akmens apstrādes darbnīcu. Sproģa darbnīcā izgatavoti vairāki desmiti kapsētā līdz mūsdienām saglabājušies kapu pieminekļi.
1909
Cēsu iedzīvotāju skaits sasniedz 8000. 18. gs. beigās Cēsīs dzīvojuši tikai mazliet vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. Straujais pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums radīja nepieciešamību veidot jaunas kapsētas. 19. gs. otrajā pusē Cēsīs ierīkoti vēl divi “miera dārzi” – Lauciņu kapsēta un Bērzaines jeb Brūža kapsēta.
1919
Kapsētā apglabāti vairāki Inčukalna kaujas laikā sagūstīti un 1919. gadā 6. februārī boļševiku nogalināti Latvijas zemessardzes jeb landesvēra Rīgas vācu rotas karavīri. 20. gadsimta 30. gados kapsētas rietumu daļā pie Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara laikā kritušo karavīru kapavietām uzstādīti betona krusti.
1939
Vācbaltiešiem izceļojot uz Trešo reihu, Cēsis pamet ievērojams skaits pilsētas luterāņu draudzei piederīgo. Cēsu pilsētas kapsēta iemanto simtiem bez aprūpes palikušu vācbaltiešu kapavietu.
1941
Iznīcināšanas akcijā noslepkavoti Cēsu ebreju kopienai piederīgie. Apmēram 200 nogalināto ebreju mirstīgās atliekas apraktas masu kapā netālu no Niniera ezera. Ebreju nodalījums Cēsu pilsētas kapsētā turpmāk netiek aprūpēts.
1941–1944
Cēsu pilsētas kapsētā apglabāti apmēram 400 nacistiskās Vācijas armijas rindās karojušo vāciešu un latviešu. 2017. gadā veikta kapsētā apglabāto Otrā pasaules kara cīņās kritušo karavīru mirstīgo atlieku ekshumācija un pārapbedīšana vācu karavīru kopkapsētā Beberbeķos, Babītes pagastā.
1944
Padomju Savienībai atkārtoti okupējot Latviju, Cēsu pilsētas kapsētā bija apglabāti simtiem “svešajai” un “naidīgajai” vācu kultūras pasaulei piederīgo – gan vācbaltieši, gan landesvēristi, gan nacistiskās Vācijas pusē karojušie karavīri. “Vācu kapi” Cēsīs, tāpat kā daudzi citi kultūrvēsturiski pieminekļi Austrumeiropā, kļuva par savdabīgas “etniskās atriebības” upuri. Daudzviet “atbrīvošanos no naidīgās pagātnes lieciniekiem” nepastarpināti īstenoja valdošais politiskais režīms, citur, piemēram, Cēsīs, tas galvenokārt izpaudās kā ikdienišķs vandalisms, uz ko vara pievēra acis.
1959
Cēsu izpildkomiteja kapsētu slēdz; turpmāk jauni apbedījumi šeit ierīkoti vien izņēmuma gadījumos. Par kapsētas teritorijas apsaimniekotāju kļūst Komunālo uzņēmumu trests (vēlāk Komunālo uzņēmumu kombināts). Bez uzraudzības un pienācīgas aprūpes palikusī kapsēta turpmāko 40 gadu laikā piedzīvo neskaitāmus vandalisma aktus, kuros postītāji nolauž pieminekļu krustus, apgāž stēlas un postamentus, no apbedījumiem noceļ kapa plāksnes, atrok kapus, nozog un metāllūžņos nodod kapavietu norobežojuma ķēdes un čuguna krustus.
1963
Cēsu rajona izpildkomitejā apspriež iespēju Cēsu pilsētas kapsētā esošos pieminekļus atkārtoti izmantot jaunu piemiņas zīmju izgatavošanai, kā arī ielu un ceļu izbūves vai remonta vajadzībām, akmens pieminekļus sadrupinot sīkākās frakcijās. Cēsu rajona galvenajai arhitektei Vijai Caunei izdodas izpildkomitejas vadību pārliecināt, ka pieminekļu likvidēšana var radīt “sarežģījumus”, kad par kapavietām sāks interesēties ārzemēs dzīvojošie apbedīto tuvinieki. Iecere netiek realizēta.
1977
Cēsu pilsētas izpildkomiteja pieņem lēmumu likvidēt 500 m² lielu Cēsu pilsētas kapsētas teritoriju. Gar Rīgas ielu novietoto “likvidējamo kapu daļu” izpildkomiteja nolemj pārveidot par skvēru, kas no pārējās kapsētas teritorijas norobežojams ar dzīvžogu. Komunālo uzņēmumu kombinātam uzdots novākt “nezināmiem īpašniekiem piederošos pieminekļus, plāksnes un režģus, kuriem nav nekādas kultūras un materiālas vērtības”. Šobrīd vairs nezināmu iemeslu dēļ plānotie darbi kapsētā nav īstenoti.
1988
Cēsnieki Daumants Kalniņš un Verners Rudzītis laikrakstā “Padomju Druva” publicē rakstus “Tautas atmiņa arī pieminekļos” un “Postaža vidē un postaža dvēselēs”, kuros aktualizē Cēsu pilsētas kapsētas sakopšanas, izpētes un atjaunošanas nepieciešamību. Kapsētā tiek rīkotas pirmās sakopšanas talkas. Kapsētas pareizticīgo nodalījumā Vides aizsardzības kluba Cēsu nodaļa atjauno vandaļu apgāzto un salauzto Latvijas Neatkarības kara varoņa, Latvijas armijas ģenerāļa Jāņa Apiņa pieminekli.
2023
Pabeigta kapsētā saglabājušos pieminekļu inventarizācija, un apkopoti biogrāfiskie dati par kapsētā apbedītajiem. Pēc kapsētas topogrāfiskā plāna sagatavošanas un dendroloģiskās inventarizācijas paredzēts veikt kapsētas labiekārtošanas projektēšanu, lai tuvāko gadu laikā uzsāktu praktiskus kapsētas atjaunošanas darbus.