Žurnāliste Sarmīte Feldmane sniedz ieskatu biedrības "Cēsu mantojums" rīkotās meistardarbnīcas norisēs, kuru laikā cēsnieki kopā ar igauņu restauratoru Meelis Merila apguva metāla restaurācijas pamatiemaņas un atjaunoja 12 čuguna krustus kapsētas luterāņu nodalījumā.
Žurnāliste Gunta Matisone ielūkojas kapsētas atdzimšanas procesā, tai skaitā entuziastu vēlmē mainīt vietējās sabiedrības attieksmi pret šo vietu. Kapsētā tiek organizētas ekskursijas, tiek pētītas šeit apbedīto personu biogrāfijas un rīkoti kapsētas svētki. Plaši apmeklētie pasākumi apliecina sabiedrības interesi par vietas vēsturi un atbalstu kapsētas atjaunošanas iniciatīvai.
Noklausies un uzzini par vēsturiskajā Cēsu pilsētas kapsētā paveiktajiem sakopšanas darbiem, ko organizē neliela entuziastu grupa, lai atjaunotu un saglabātu 18. gs. izveidotās kapsētas kultūrvēsturisko nozīmību! Šī iniciatīva vienlaikus veicina sabiedrības izpratni par gadu desmitiem postītās kapsētas nozīmi un rāda, kā aktīva līdzdalība var palīdzēt saglabāt vietējo kultūras mantojumu.
Rakstā atspoguļota vēsturiskās Cēsu pilsētas kapsētas atdzimšana, īpaši izceļot 2025. gada 29. jūnija Kapsētas svētku norisi. Pasākuma laikā tika atklāts jauns informatīvs stends, kas ikvienam ļauj izzināt kapsētas vēstures līkločus. Sniegts ieskats arī citās svētku norisēs.
Cēsu senākajā kapsētā pēc gandrīz 80 gadu pārtraukuma atkal notiek svētki. Viena no nozīmīgākajām kultūrvēsturiskajām vietām Cēsīs sākta veidot jau 1773. gadā, un divu gadsimtu laikā tur apbedīti luterāņu, ebreju un pareizticīgo draudzēm piederīgie pilsētnieki. Vēsturnieki cer, ka nākotnē cilvēki šajā vietā atgriezīsies biežāk – noliks ziedus, iedegs svecītes – arī pie tādiem kapu pieminekļiem, kuru stāstus, iespējams, neviens vairs nezina.
Izlasi rakstu, lai uzzinātu, kādus darbus 2025. gada pavasara talkā kapsētā paveica Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkņi un NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes kareivji!
Der ehemalige deutsche Botschafter erinnert sich noch gut an seine ersten Eindrücke vom deutschen Friedhof in Cēsis im März 2021. Er erzählt uns, was bereits getan wurde, damit „den traurigsten Ort von Cesis“ wieder würdig zu gestalten und im Gedächtnis der Stadt zurückholen. Es gibt auch ein bewegendes Zeugnis, das zeigt, dass sich die Einstellung der örtlichen Bevölkerung zu diesem Ort ändert.
Ko izdevies paveikt kapsētas praktiskās atjaunošanas pirmajā sezonā? Kāpēc bija svarīgi pievērsties ebreju kapsētas sakopšanai un tur esošo pieminekļu atjaunošanai? Ko plānots paveikt turpmākajos gados?
Noskaties, lai uzzinātu, kas 2024. gadā ar Latvijas Ebreju kopienas un Cēsu novada pašvaldības atbalstu paveikts vēsturiskās Cēsu pilsētas kapsētas ebreju nodalījumā un par ko vēsta pirmais kapsētā uzstādītais informatīvais stends!
Uzzināsi par vienu no senākajām Cēsu kapsētām, kurā atdusas pilsētas vēsturē nozīmīgas personības, un par vēstures pētnieku darbu, digitalizējot apbedījumus un cenšoties atjaunot cieņpilnu attieksmi pret šo vēsturisko vietu.
Learn about the survey of the historic Cēsis Cemetery, often called the “German Cemetery,” led by historian Gundars Kalniņš. Together with his wife Elīna, they not only document the grave markers and biographies but also aim to restore the site’s value for the local community, transforming the vandalized and long-abandoned cemetery into a unique place of memory and history.
Vijas Caunes ziņojums konferencē "Ko iesākt ar vēsturisku kapsētu?". Kādreizējā Cēsu rajona arhitekte atceras 60 gadus tālu pagātni un stāsta par savu pieredzi, saskaroties ar vietējās izpildkomitejas centieniem likvidēt vēsturiskās Cēsu pilsētas kapsētas pieminekļus. Noklausies, lai uzzinātu kā jaunajai arhitektei un viņas domubiedriem izdevās novērst šīs ieceres īstenošanu!
Artūra Lapiņa ziņojums konferencē "Ko iesākt ar vēsturisku kapsētu?". Restaurācijas arhitekts spriež par to, kā iespējams paildzināt cilvēka garīgo esamību ar kapa pieminekļiem un to saglabāšanu nākamībai. “Gals” var tikt paātrināts vandālisma vai dabas stihiju ietekmē, taču kā nodrošināt pieminekļu ilgmūžību?
Gundara Kalniņa ziņojums konferencē "Ko iesākt ar vēsturisku kapsētu?". Kapsētas atjaunošanas ieceres iniciators ziņo par iesākto procesu, kurā gaitā inventarizēti kapa pieminekļi, lai pēc tam varētu spert nākamo soli – atjaunot pieminekļus un labiekārtot kapsētas teritoriju. Inventarizācijas gaitā apsekoti un dokumentēti visi kapsētā esošie pieminekļi un izveidots uz pieminekļiem izlasāmo personu vārdu saraksts. Iegūtie dati publicēti tīmekļa vietnē kapseta.cesis.lv, lai inventarizācijas rezultāti kļūtu pieejami plašākai sabiedrībai.
Vitas Zelčes ziņojums konferencē "Ko iesākt ar vēsturisku kapsētu?". Latvijas Universitātes profesore analizē, kā Vidzemē veidojusies un attīstījusies kapusvētku tradīcija. Pētniece sniedz pārskatu arī par periodikā atrodamajām ziņām, kas atspoguļo norises Cēsu kapsētās. Noklausies, lai uzzinātu, kādēļ to ir samērā maz!
Iļjas Ļenska ziņojums konferencē "Ko iesākt ar vēsturisku kapsētu?". Vēsturnieks un muzeja “Ebreji Latvijā” vadītājs sniedz ieskatu Cēsu ebreju kopienas vēsturē, izgaismojot piemirstus, taču sirsnīgus dzīvesstāstus par cilvēkiem, kas atraduši mūžīgo mieru Cēsu ebreju kapos.
Gvido Straubes ziņojums konferencē "Ko iesākt ar vēsturisku kapsētu?". Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors ir pārliecināts, ka kapsētas rāda sabiedrības brieduma pakāpi un mūsu attieksmi pret savu pagātni. Savā ziņojumā viņš izklāsta Vidzemes kapsētu veidošanās vēsturi un iezīmē Cēsu kapsētas turpmākās izpētes iespējas.
Tāļa Pumpuriņa ziņojums konferencē "Ko iesākt ar vēsturisku kapsētu?". Cēsu muzeja vēsturnieka vairāku gadu garumā veiktie pētījumi ļāvuši atklāt daudz jauna par kādreiz nozīmīgām, bet mūsdienās nepelnīti aizmirstām personām, kuru kapavietas vēl joprojām ir identificējamas vēsturiskajā Cēsu pilsētas kapsētā. Noklausies un uzzini, kas ir šie ļaudis un ko tie paveikuši savas dzīves laikā!
Ilzes Struņķes ziņojums konferencē "Ko iesākt ar vēsturisku kapsētu?". Cik daudz mēs zinām par vēsturiskajā Cēsu pilsētas kapsētā apbedītajiem cēsniekiem? Šis jautājums kļūst par vadošo motīvu ģenealoģijas entuziastes Ilzes Struņķes pētnieciskajā darbā, kas veltīts kapsētā apbedīto personu biogrāfisko datu izzināšanai. Apvienojot baznīcu grāmatās, periodikā un citviet atrodamās ziņas, Ilze Struņķe mēģina rekonstruēt gadu desmitiem aizmirstus mūsu priekšteču dzīvesstāstus.
Noklausies un uzzini par konferences “Ko iesākt ar vēsturisku kapsētu?” iecerēm un to, kā entuziasti Cēsīs pēta un dokumentē senās pilsētas kapsētas vēsturi, rūpējas par pieminekļu saglabāšanu un meklē veidus, kā šo novārtā atstāto vietu atgriezt pilsētas kultūrvidē.
“Jau gadiem kapsētas teritorija izskatās kā pēc artilērijas viesuļuguns. Retas te ir postītāju neskartas kapu vietas. Nogāzts gandrīz viss gāžamais, sasists gandrīz viss sitamais.” Tā pirms 35 gadiem par vēsturisko Cēsu pilsētas kapsētu jeb t. s. Vācu kapiem rakstīja žurnālists Verners Rudzītis. Diemžēl līdz pat šai dienai situācija vienā no senākajām aizgājušo paaudžu cēsnieku atdusas vietām nav uzlabojusies. Kas darāms, lai kapsēta atgūtu tās kultūrvēsturiskajai nozīmībai atbilstošu veidolu, 2023. gada 3. novembrī mākslas telpā MALA stāstīja kapsētas atjaunošanas ieceres iniciators Gundars Kalniņš.
Intervijā pirmo reizi plašākai sabiedrībai izklāstīta iecere atjaunot un sakopt Cēsu pilsētas jeb tā dēvētos Vācu kapus, veicot pieminekļu inventarizāciju, izpēti un pakāpenisku restaurāciju. Vēsturnieks Gundars Kalniņš atklāj kapsētas vēsturisko nozīmi, tās aizmirsto personību stāstus un ieceri šo vietu padarīt par daļu no pilsētas kultūrvides un zaļās zonas.