1837 - 1915
Mana māte dzimusi Cēsīs 1837. g. 13. nov. (pēc vecā stila). Viņas tēvu sauca Kārli Ūferu, māti-Martu, dzim. Šachners. Kārlis Ūfers bijis muižkungs. Māte kā trešais bērns no četriem tanī ģimenē, pretēji vecākajai māsai un vecākajam brālim, kas skoloti, palika tikpat kā bez skolas un bija lemta praktiskam darbam mājā un virtuvē. Tāda nodarbošanās viņai vēlāk, lielas saimniecības un pansijas vadot, noderēja. 18. dzīves gadā māte apprecējās ar kādu Krēmeri, kas to bija izglābis no sadegšanas kamīna tuvumā, kad viņas vieglās, gaišās drānas Vasaras svētkos piepeši sāka degt. Krēmeri viņa mīlējusi neesot, bet apprecējusi aiz līdzcietības un žēluma, jo viņš sirdzis ar diloni un nomiris jau pēc trim mēnešiem. Pēc 4-5 mēnešiem māte apprecēja kādu Rozenbergu, laikam arī muižkungu kā Krēmeri. Šo vīru viņa esot mīlējusi, bet arī viņš sirdzis ar diloni pēdējā stadijā un sēdējis krēslā ar 40O temperatūru, kad viņus laulājuši. Rozenbergs mira pēc 6 nedēļām, un māte abos gadījumos esot palikusi slimības neskārta, jo gulējusi kopā ar kalponi. Abas laulības noslēgtas un izbeigušās vienā gadā. Pēc tam māte 15 gadus palikusi atraitne, līdz kamēr iepazinusies ar tēvu Bērzaines ģimnāzijā, kuras internātā tēvs bijis par pedeli – uzraugu, māte – par saimniecības vadītāju. Viņu laulībām sīvi pretojies Cēsu mācītājs Fīrhufs (Vierhuf, red.), kas savā laikā iesvētījis tēvu Raunā, kur pirms Cēsīm bijis par mācītāju. Baidījies latvietības un vēlējies, lai māte apprec kādu vācieti. Mācītājs jautājis tēvam: “Vai Rozālija jums teikusi, ka viņa vecāka par jums?” “Jā, es zinu, 20 gadus tā vecāka par mani”, atbildējis tēvs. “Nē, tikai 16 gadus”, teicis Fīrhufs brīnoties, ka sieviete sev tīši piedzejo lielāku gadu skaitu. Pēc kāzām abi uzņēmuši kāda restorāna saimniecību Cēsīs, bet īsu laiku vēlāk Cēsu Mussegesellschaft ekonomiju, tēvam pie bufetes rīkojoties, mātei – virtuvē. Bez Cēsu tuvākās un tālākas apkaimes aristokrātiem Mussē pieeja nebija liegta arī pilsētiņas ārstiem, Bērzaines skolotājiem.
Vīrs
Johann Kalning (1853-1904)Bērns/i
Alfrēds Kalniņš (1879-1951)