CĒSU PILSĒTAS KAPSĒTA

Kapsēta

 > 

Apbedītie

 > 

Robert Spiess

Robert Spiess

1855 - 1911

20. maijā 12os dienā Kliģenē miris un 25. maijā Cēsīs apbedīts mežsargs Karls Roberts Špīss, dzimis Zalvē, Kurzemes guberņā, 55 gadus un 6 mēnešus vecs, precējies. Nāves cēlonis – noslepkavots (убить).

LVVA, 235.f., 15.apr., 676.lieta, 73.lp. (Cēsu pilsētas vācu draudzes 1911.g. mirušo reģistrs, Nr.14)

Vakar ap pusdienlaiku slepkavīgam uzbrukumam par upuri krita M. fon Kreišam piederošās Kliģenes muižas pārvaldnieks un mežsargs Roberts Špīss. Uzticīgā vīra, kas jau 16 gadus pildīja savu amatu, slepkavība vēl aizvien ir miglā tīta.
Vakar saņēmām telefonisku ziņojumu, ka starp 11iem un 12iem uz lauka, pusjūdzi no muižas ir nošauts R. Špīss. Laikā, kad viņš devis norādījumus strādniekam, divi nepazīstami indivīdi no ceļa uz viņu trīsreiz izšāvuši no bisēm, un šāvieni viņu uz vietas nonāvējuši. Nogalinātajam netika nolaupīts nedz labais pulkstenis, nedz citas vērtības, tādēļ var pieļaut, ka Špīsa kungs kritis par upuri atriebībai par viņa darbību revolūcijas laikā.
Otrs ziņojums vēsta, ka ap 10-iem rītā pie muižas pārvaldnieka atnākuši divi jauni vīrieši, kas teikuši, ka meklējot darbu. Kad viņi pārvaldniekam pietuvojušies aptuveni 10 soļu attālumā, viņi izrāvuši no kabatām revolverus un vairākkārt izsāvuši uz Špīsu. Nāvējošas bija viena lode deniņos un divas – krūtīs, kas nogāza viņu zemē, bet slepkavas aizmuka. 54 gadus vecais Roberts Špīss bija Prūsijas pavalstnieks un 1905.g. jau bija saņēmis draudus, ka gadījumā, ja nedosies prom, viņš tiks nogalināts. Šķiet, ka šie draudi tagad ir izpildīti. Slepkavas bija labi ģērbušies, kādēļ var domāt, ka viņi bija ieradušies no pilsētas.
Drīz ieradās apriņķa priekšnieks, ārsts un izmeklēšanas tiesnesis, no kuriem uzzinājām, ka Špīsa kungam trāpījušas trīs lodes: divas galvā un viena krūtīs. Noziedznieki bija divi jauni vīrieši, viens no tiem nēsājis lakādas zābakus. Špīss vairākkārt kā liecinieks piedalījās revolucionāru prāvās, un īsi pirms nāves bija uzaicināts uz apriņķa tiesu, tādēļ var pieļaut, ka slepkavība bija atriebības akts.

Rigasche Zeitung, 21.05.1911