Marie Schatz

1825 - 1847

17. jūlijā pusvienpadsmitos Bērzainē mirusi un 20. jūlijā apbedīta mācītāja sieva Marija Šaca, dzim. Holandere, dzimusi Brenguļos, 21 ½ gadu veca, precējusies. Nāves cēlonis – noslīkusi peldoties Gaujā. Kopā ar viņu noslīkušas 13 gadus un 9 mēnešus vecā Jūlija Šarlote Holandere, pansijas direktora Alberta Holandera meita, un 20 gadus vecā Johanna fon Holsta, Tērbatas pilsētas ārsta fon Holsta meita.

LVVA, 235.f., 4.apr., 531.lieta, 5.lp. (Cēsu ev.-lut. vācu draudzes 1847.g. mirušo reģistrs, Nr.15)

Cēsis, 24. jūlijs. Ārkārtīgi bēdīgs notikums atgadījās mūsu pilsētas patrimoniālajā apgabalā 17. jūlija priekšpusdienā. Šarlote Holandere, dzimusi Ratlefa, Bērzaines muižiņas un turienes pansijas iestādes īpašnieka, literāta Alberta Holandera sieva, kopā ar savām četrām meitām, savu māsasmeitu Johannu Holstu un saimniecības pārzini devās uz peldi Gaujā. Biežo lietusgāžu dēļ ūdens līmenis šogad ir augstāks un straume spēcīgāka nekā pagājušajā gadā, un visticamāk iepriekšējās dienas lietusgāze bija izveidojusi dzelmi norobežotajā, līdz šim drošajā peldvietā. Vēl neizģērbušos mātes un tantes acu priekšā abas meitas: mācītāja sievu Mariju Šacu, dzim. Holanderi, jaunkundzi Johannu Holanderi, un māsasmeitu Johannu Holstu pēkšņi sagrāba spēcīgā straume un aizrāva dzelmē. Dzirdot viņu kliedzienus, nelaimīgā māte steidzās glābt abas savas meitas un māsasmeitu, taču arī nokļuva dzīvības briesmās, un tikai pateicoties savas otrās māsasmeitas, jaunkundzes Marijas Holstas un saimniecības pārzines drosmei un savaldībai, kuras, kad ieraudzīja viņu grimstam, steidzās glābt un nogādāja viņu uz drošas cietzemes, viņa izglābās no draudošajām dzīvības briesmām. Trīs nelaimīgās tomēr nogrima upes dziļumā. Dzirdot viņu tālu skanošos baiļu kliedzienus, ātri atsteidzās apkārtnes ļaudis, un tūlīt tika uzsākti glābšanas pasākumi. Lai arī glābēju spēku netrūka, un tika izmēģināti visi glābšanas līdzekļi, tie tomēr palika bez panākumiem. Tikai 20. jūlijā viņu līķi tika atrasti trijās dažādās vietās upes lejtecē. Vakar pēcpusdienā notika bēru gājiens no sēru nama un nelaimīgo apbedīšana, piedaloties visiem mūsu pilsētas un apkārtnes iedzīvotājiem. Cēsu mācītāji, seniors un juniors Punšeli, Āraišu mācītājs Kibers un Valmieras mācītājs Valters teica mierinājuma vārdus mājās un pie kapa. Tas bija aizkustinošs un aizgrābjošs skats, kad trīs mirušās uz vieniem līķu ratiem, pa priekšu ejot četriem mācītājiem, liela sērojošo skaita pavadībā tika vestas uz savu atdusas vietu tuvīnajā kapsētā. Nav iespējams vārdos izteikt, kādas bēdas un sāpes bija ielauzušās sēru namā. Dalība bērēs nāca no sirds ne tikai nelaimes pašas par sevi dēļ, bet arī dēļ ģimenes, kas pēkšņajā un negaidītajā negadījumā bija zaudējušas trīs locekļus no sava draudzīgā un laimīgā loka.

Inland, 04.08.1847

Tēvs

Vīrs

Paul Emil Schatz (1807-1862)