Johann Kalning

1853 - 1904

16. jūnijā 7os rītā Siguldā miris un 19. Jūnija pēcpusdienā apbedīts namīpašnieks Johans Kalnings, dzimis Fridrihshofā, 50 ½ gadus vecs, precējies. Nāves cēlonis – sirds slimība pēc iesniegtas ārsta zīmes.

LVVA, 235.f., 14.apr., 48.lieta, 9.lp. (Cēsu pilsētas vācu draudzes 1904.g. mirušo reģistrs, Nr.14)

Mans tēvs, Jānis, dzimis Veselavas (Veselauskas) pagastā Cēsu apriņķī 1853. g. 26. oktobrī, pēc vecā stila. Vecāki, domājams, bijuši laukstrādnieki; domājams, ka arī tēvs pirms došanās uz pilsētu strādāja lauku darbus. Viņa skolas izglītība man nezināma. Atminos, ka tēvs rakstīja vēstules un dažādas piezīmes vācu valodā, ka viņam bija glīts, skaidrs rokraksts, labi salasāms. Krievu valodas viņš neprata, tamdēļ reiz pārrakstīju krievu himnu latīņu burtiem, lai tēvs kādā serenādē, ko vīru koris, kurā tēvs aktīvi piedalījās, dziedāja lielkņazam Vladimiriam, kas viesojās Cēsīs, zinātu Krievu tekstu. Tēvs bija arī vīru kvarteta loceklis un labi spēlēja harmoniju. No tēva radiem pazinu tikai viņa māti un māsu Zani, kuras ļoti reti mūs apciemoja, jo mūsu mājās vairāk ciemojās mātes radi, daži pat gadiem ilgi, kā, piemēram, mātes vecākā māsa līdz mūža vakaram, vecākā brāļa bērni, kas Cēsīs skolojās. Viņiem mani vecāki deva pajumti un pilnīgu uzturu. Tēva māsa Zane pelnījās ar dažādu zāļu plūkšanu aptiekām un rādījās Cēsīs tikai cauri braucot. [..]
Abi vecāki bija ļoti viesmīlīgi un uzņēma draugus un kvarteta locekļus pie pilniem galdiem. Bet tēvs bij tomēr pārāk mīkstas dabas; parakstīja draugu vekseļus, ļāva uz parāda mieloties daudziem Musses kungiem. Raksturīgi, ka krievu tiesneši toreiz nelabprāt pieņēma sūdzības pret tēva parādniekiem. Tēvs dzēra mazliet, bet smēķēja stipri. Viņš nepazina rūpju, bezmiega, ar ko mocījās māte, kad otrā rīta bija jāmaksā par kādu tēva parakstītu vekseli. Bieži viņiem uz vietas izlīdzēja bagātais namīpašnieks un namdaris Menģelis. No Musses vecāki aizgāja uz kādu dārzniecību turpat Cēsīs. Bet arī tā neplauka, jo tēvs tomēr nebija dārznieks un pārlieku uzticējās kādam jaunam dārzniekam. Bez sēklām sāka pārdot arī pārtikas preces, bet arī tās tēvs sāka dot uz parāda, un veikals bija jāslēdz. Tad vecāki uzņēmās pansiju Siguldā ar 60 gultām un lielu saimniecību, kuru vēlāk, kādam viņu labvēlim, advokātam Kēlbrantam palīdzot, arī nopirka. Tēva smagā saslimšana (plaušu plēves iekaisums) un nāve 1904. gada 16. jūnijā spieda māti pansiju pārdot un pārnākt uz Liepāju, kur toreiz mitu. Nezinādams, ko ar naudu iesākt, mātes kapitālu ieguldīju kādā Latvju kredītbankā. Uznākušais karš to izputināja. Māte 1915. g. 22. sept. Tērbatā nomira ar vēzi ēdamrīklē. Viņai tad bija 78 gadi, tēvam mirstot – 51 ar pus gada. Abi apbedīti Cēsu pilsētas kapos, un, mātes savā laikā pasūtinātais, krusts ar uzrakstu grezno viņu atdusas vietiņu.

Latvju Mūzika, 01.01.1980 (A. Kalniņš "Mani vecāki")

Sieva

Bērns/i

Alfrēds Kalniņš (1879-1951)