CĒSU PILSĒTAS KAPSĒTA

Kapsēta

 > 

Apbedītie

 > 

Gotthard Vierhuff

CPK_P-058-03

Cēsu Vēstures un mākslas muzejs, CM 78663

Gotthard Vierhuff

1828 - 1907

2. februārī 10:15 rītā miris un 7. februāra pusdienlaikā apbedīts Cēsu pilsētas vācu ev.-lut. draudzes mācītājs Karls Vilhelms Gothards Fīrhufs, dzimis Tukumā, 78 gadus un 3 ½ mēnešus vecs, precējies. Nāves cēlonis – plaušu karsonis.

LVVA, 235.f., 15.apr., 676.lieta, 22.lp. (Cēsu pilsētas vācu draudzes 1907.g. mirušo reģistrs, Nr.6)

2. februāra rīta agrumā nāve aizsauca ievērojamo Vidzemes ev.-lut. garīdzniecības senioru Gothardu Karlu Vilhelmu Fīrhufu. Viņš ir cēlies no ievērojamas Kurzemes literātu dzimtas, dzimis 1828.g. 28. novembrī Tukumā. Pēc guberņas ģimnāzijas beigšanas Rīgā viņš kopš 1847.g. 2. semestra studēja teoloģiju Tērbatas universitātē, un bija iemīļots korporācijas ”Curonia” biedrs. Pēc studiju beigšanas 1851.g. viņš vairākus gadus strādāja par mājskolotāju. 1856.g. viņš tika aicināts par mācītāju uz Sloku, no kurienes 1869.g. pārcēlās uz Raunu. 1877.g. Fīrhufs tika aicināts par Cēsu pilsētas vācu draudzes mācītāju. Līdz mūža galam viņš darbojās gan kā dvēseļu aprūpētājs, gan kā reliģijas pasniedzējs vairākās privātskolās. Bez mācītāja amata pienākumiem viņš pildīja vairākus komunālos goda amatus. Viņs vienmēr atrada laiku literārajai un pedagoģiskajai darbībai. 1864.-68.g. viņš bija latviešu literārās biedrības Vidzemes nodaļas direktors, un vienlaikus nodarbojās ar arheoloģijas un Vidzemes aizvēstures studijām. 1885.-89.g. viņš bija arī laikraksta ”Latviešu Avīzes” redaktors. Pēc pārcelšanās uz Cēsīm viņš ilgu laiku bija reliģijas skolotājs Bērzaines ģimnāzijā un velāk vadīja privātu meiteņu skolu, ko 1881.g. slēdza rusifikācijas iespaidā. Vēl pagājušā gada 27. maijā Fīrhufs savas ģimenes, draudzes un Cēsu apriņķa mācītāju vidū nosvinēja 50-to amata jubileju, bet mēnesi vēlāk – zelta kāzas ar savu sievu, dzimušu Runcleri.

Rigasche Zeitung, 03.02.1907

Sieva

Wilhelmine Vierhuff (1832-1911)